Par mani gryutas mūkas
(Ja visi Tevi nīstu)

Par mani gryutas mūkas
pi krysta cīti Tu;
par tū es Tovōs rūkōs
pats sevi atdūdu.
Ka rodu Tevi vālu,
ņyu žālums manī leist,
sirds sōp, ka Dīva Dālu
vēl daudzi napazeist.

Myus mīļōdams, Tu ļōvi
sev atjimt dzeiviebu,
un tōdēļ Tovu nōvi
es vīnmār pīmiņu.
Tu mīlesteibā kvālōj,
kaut sirdis daudzim solst:
kai ryupeigis dōrznīks žāloj
pat zoru tū, kas kolst.

Es īšu ceļu eistu,
lai byutu pateiceigs;
kaut visi Tevi neistu,
es byušu uzticeigs.
Ar mīlesteibu kvālu
es vīnmār dzeivōšu,
leidz Tevi, Dīva Dālu,
es vaigā skateišu.

Es ļūti lyudzu Tevi:
tik mani naatstōj;
ļauņ kūpā byut ar Tevi,
kad sirds jau elpot stōj,
lai ari muni brōli
pi Tevis visi nōk,
un kas vēļ tagad tōli,
lai Tevi atrast mōk.

Teicit Kungu. Reiga, 1990. No. 41. lp. 418.