Ticit man, ka es patīši

Ticit man, ka es patīši
dzeivs nu kopa pīcēlīs.
Lelais, smogais kopa akmiņs,
redzit, pats ir nūvēlīs.
Jyus, kas mani mīļojit,
kas zem krysta stōvējot,
tagad prīcā gavilejit:
asu gūdā augšancēlīs.

Reidzit munas kōjas, rūkas,
- tōs ir noglu caurdūrtas:
nūmyru es lelōs mūkōs,
kad bej’ krystā pīkoltas!
Škāps man sōnu pōrdyure,
yudiņs, Asnis izplyuda...
Dzievs es otkon, kai jyus redzit,
nasašaubit vairs, bet ticit!

Muni vēstneši jyus byusit,
prīcas vēsti tautom nest;
munu patīseibu nesit,
ļaužu sirdīs gaismu degt.
Muna Tāva nomā īs
naskaitamas dvēseles,
kas nav mani redzējušas,
bet caur jums man ticējušas.

Teicit Kungu. Reiga, 1990. lpp. 424-425. Nr. 47.