TICEIGĪ, JYUS REDZIT AR,
kū tik Dīvs Kungs dareit var.
Bērneņš mozs ir atnōcis,
Dīvs jam pīdzimt nūlicis.
Stalī dus Jys nabadzeigs,
sejā jaukums breiniškeigs
Bērneņam mīleigam.
Kas ir Viņš? – Dīvs ir Viņš!
Dīvs un Cylvāks reizē Viņš.

Debess gori steidzitēs,
mozū Bārnu skotitēs.
Atnōcit un sokit mums,
kū Dīvs syutejis pi mums.
Voi Jys vīnkōršs mērsteigais?
Varbyut karaļs myužeigais?
Trūņa nav, krūņa nav.
Kas ir Viņš? – Dīvs ir Viņš!
Dīvs un Cylvāks reizē Viņš.

Nōcit, ļaudis, pīlyudzit,
Dīvam gūdu atdūdit:
mozais zemes īmītnīks,
– vyspasaules Vaļdinīks.
Pesteitōjs ir dōvōts jums,
debess, zemes greznōjums.
– Bērneņš kluss, klēpī dus.
Kas ir Viņš? – Dīvs ir Viņš!
Dīvs un Cylvāks reizē Viņš.