(Nakts vydā jauki bolsi eņgeļu)

DZIĻĀ PUSNAKTS tymsā gaisma mirdzēja,
debessgoru dzīsmes līksmi skanēja:
«Gūds un slava Kungam Dīvam,
mīrs ir lobas grybas ļaudim
vysā pasaulē!»

Radzūt spūžu gaismu, goni breinōjōs,
debessgoru dzīsmes dzēržūt, prīcōjōs.
Lyugšonā jī ceļūs kryta,
breinums pōrōk lels jim škita –
Dīvu pīsauce.

Kunga eņgeļs nōce, gaiši myrdzādams,
gonus uzrunōja, līksmi saceidams:
«Prīcas vēsti seņgaideitu,
vysim ļaudim apsūleitu,
es jums saceišu.

Šudiņ Kristus dzimis jūdu Betlemē,
ļaužu Glōbējs nōcis šamā pasaulē.»
Gonus eņgeļs aicynōja
steigtīs dreiž pi Pesteitōja,
gūdu atdūt Jam.

Debessgori, līksmi Dīvu slavejūt,
nūzuda nu skota, dzīsmi dzīdojūt:
«Gūds un slava Kungam Dīvam,
mīrs ir lobas grybas ļaudim
vysā pasaulē!»