(Kas debess zvaigznem speidēt lic)

DĪVS, DEBESS, ZEMES RADEITŌJ,
Kungs Jezu, myusu Pesteitōj,
mes sovas sirdis paceļam
uz Tevi, Dīvs, ar lyugšonom.

Tu mīlesteibā atnōci
nu pūsta izglōbt ciļvēci,
kas dziļā tymsā maļdejōs
un Tevi seņ jau gaideja.

Nu Jaunovas Tu pīdzimi,
kai cylvāks pi mums dzeivōji.
Pat krysta nōvē gōji Tu,
lai myus nu nōves izglōbtu.

Kad tīsas dīnā postorā
Tu nōksi lelā gūdeibā,
tad treisēs zeme, dabasi,
vyss Tovā prīkšā zamōsīs.

Kungs, Tevī myusu cereiba,
myus natīsoj pēc nūpalna,
bet raugīs uz mums žēleigi,
ļauņ byut pi Tevis myužeigi.

Dīvs Tāvs, Dīvs Dāls, Dīvs Svātais Gors,
šōs zemes bārnim gaismas stors!
Tev, breineigō Trejsvīneiba,
lai slava te un myužeibā!