SLĒDZ DEBESS VŌRTUS VAĻĀ, KUNGS,
mes lyudzam Tevi: nōc pi mums.
Nōc, myusu Kungs Vysvarenais,
Tu ļaužu Glōbējs žēleigais.

Lai debess rosa leist uz mums,
kad myusu sirdis ilgōs skumst.
Jyus, debess vōrti, veratēs,
lai Pesteitōjs var īrastīs.

Kōdēļ Tu, Kungs, vēļ kavejīs?
Voi mīļōt myus Tu mitējīs?
Nōc apžāloj un styprynoj,
kai Tāvs myus vysus mīrynoj.

Jyus, ļaudis, Kungu slavejit,
un myužu myužūs pīminit,
jo Dīvs pats jyus ir klausejis:
kai Pesteitōjs Jys atnōcis.