NŌC, JEZU KRISTU, MESIJA,
kū ciļvēcei Dīvs sūleja;
mes Tevi ļūti lyudzam, nōc,
lai grāka pūsts myus nanūmōc!

Ar ilgom Tevi gaidom mes:
nōc, mōjoj myusu dvēselēs;
dzēs myusu vaines, Dīva Jārs,
lai pylns ir žēlesteibas mārs.

Kam gryuši Dīva ceļu īt,
kū dzeives nosta smoga līc,
tū žāloj, lai tys nasalyuzt
un lobūs dorbūs napīkyust.

Kungs, dūd mums stypru ticeibu,
ļauņ izprast Tovu laipneibu:
Tu myus tik ļūti mīļōji,
ka mums par brōli paliki.

Mes byusim Tova Betleme,
mes – Tova tauta, gimine:
Lic, Kungs, lai Tevi mīļojam,
leidz Golgotai Tev sekojam.

Nōc, Jezu Kristu, Mesija,
kū ciļvēcei Dīvs sūleja;
mes Tevi vīnmār gaideisim,
pēc Tevis ilgōs dzeivōsim.