1. Krystaceļa dzīsme (dzīd, ejūt nu vīnas nūstōšonas leidz ūtrai);
2. V. Mes pīlyudzam Tevi, Kristu, un Tevi slavejam.
   R. Jo ar sovu krystu pasauli atpērki.
3. Atteiceiga apdūmōšona un lyugšona;
4. Tāvs myusu... Esi sveicynōta, Marija...
5. V. Kungs, apsažāloj par mums.
   R. Apsažāloj par mums.

Muns lobais Jezu, tīsas prīkšā stōvi,
Grēceigō tauta meklej Tovu nōvi.
Īnaidā oklā beņdes klīdzūt prosa:
Tevi kaļt krystā!

- Kas maņ dorom ar Jezu? – jautōja Pilats (Mt 27, 22) – es pi tō cylvāka naatrūnu nikaidas vaines (Lk 23, 4). Bet vyss ļaužu pyuļs klīdze... Pīkaļ jū krystā! (Lk 23, 18. 21).

- Lykuma sorgi Mani napazyna, tautas vadeitōji atkryta nu Manis – soka pravīts (Jer 2, 8).

Lyugsimēs:
Dīvs, Tu nivīnu naatraidi, bet laipni pīdūd pat vyslelōkim grēcinīkim, kas gondora; izklausi žēleigi myusu pazemeigōs lyugšonas un apgaismoj myusu sirdis, lai mes spātu Tovus lyukumus izpiļdeit. Caur Jezu Kristu, myusu Kungu. Amen.

Par myusu vainem Jezum nōvi lēme.
Pasauļa grākus jys uz sevi jēme.
Jo vysus aizvest debess svātlaimeibā
Ir Dīva gryba!

- Myusu grākus jys aiznese sovā mīsā pi krysta, lai mes, grākim myruši, dzeivōtu taisneibai (1 P 2, 24).

Trejs godus Jezus lobu dorūt gōja,
Ni atpyutas, ni dusas nazynōja,
Bet tagad sōpu ceļā systs un neivōts,
Nu vysim atstōts!

Mes uzskatejom jū kai par spitaleigu, nu Dīva sasystu un pazamōtu – soka pravīts. Bet jys myusu pōrkōpumu dēļ ir īvaiņōts un myusu grāku dēļ ir satrīkst. (Is 53, 4, 5.) - ...Caur jō brycem mes asam džīdynōti. (Is 53, 5).

Lyugsimēs:
Vysuvareigais Dīvs, mes Tevi lyudzam, lai caur Tova vīnpīdzymušō Dāla cīsšonu nūpalnim mes tyktu styprynōti, kam daudzōs gryuteibōs pītryukst spāka. Mes Tevi lyudzam, kas dzeivoj un voldi myužu myužūs. Amen.

Pesteitōjs sastūp sovu Mōti svātū.
Kas gon jōs sōpes vōrdūs izteikt spātu:
Jōs Dāls vyslobais, nataisneigi tīsōts,
Tūp syst un zaimōts!

Ak, sōpu Mōte! Ļauņ ar Tevi raudōt
Un krysta ceļu Jezum leidza staigōt!
Kad dzeives beigōs pagurs myusu kōjas,
Ved debess mōjōs.

Tev pošai caur dvēseli zūbyns cauri īs – soka pravīts (Lk 2, 35). Kam lai Tevi pīleidzynoju, lai Tevi īprīcynōtu...? Tovas bādas ir lelas kai jyura (Lam 2, 13).

Lyugsimēs:
Dīvs, kura cīsšonōs pēc Simeona pravītōjuma Vysusvātōkōs Jaunovas Marijas dvēseli pōrdyure sōpu zūbyns: dori, lai mes, gūdynojūt jōs sōpes, īgyutu svēteigūs Tovu cīsšonu augļus. Mes Tevi lyudzam, kas dzeivoj un voldi myužu myužūs. Amen.

Kur gon ir tī, kū Jezus dzīdynōja?
Kam deve maizi, bādōs mīrynōja?
Nav varis nivīna, kas jū aizstōvātu
Un paleidzātu!

Ak, Dīva Jārs, kas upurēji sēvi,
Par myusu grākim sevi beņdem devi
Ļauņ, lai ar Tevi smogū krystu nasu,
Tev atbolsts asu!

- Nagrybu lapnōtīs ar kū cytu, kai tikai ar myusu Kunga Jezus Kristus krustu (Gal 6, 14). Tim, kas īt pazusšonā – soka apostols – krysta vōrds līkās muļkeiba, bet mums, kas teikam pesteiti, tys ir Dīva spāks (1 Kor 1, 18).

Mes redzējom jū – soka pravīts – jam nabeja nikaida izskota, na ari kaida skaistumsa, lai mes jū ar labpatyku uzlyukōtu... Veirs, kam nabeja svešas sōpes un kas beja nūryudeits cīsšonōs (Is 53, 2. 3).

... Jys nese daudzejū grākus un par grēcinīkim lyudzēs (Is 53, 12).

Lyugsimēs:
Vysuvareigais Dīvs, mes Tevi lyudzam, lai, ar svātdareitōju žēlesteibu īmontōjuši leidzeibu Kristum, mes tai nastu sevī šū Dīva attāļu, kai leidz šam bejom spīsti nosōt Oduma bārnu zeimi.
Caur Jezu Kristu, myusu Kungu, Amen.

Uzlyukoj, cylvāk, sovu Pesteitōju;
Jō mīlesteiba dora jū tik vōju!
Žālōdams myusus, Jezus mūkas cīte
Pats myusu vītā!

Kungs beja nūlēmis jū satrīkt ar cīsšonom – soka pravīts (Is 53, 10).

Lyudzam, o Jezu, svētej vysus bārnus,
Sorgoj jūs sovā žēlesteibā svātus:
Ticeibā dzeivā, mīļodami Tevi.
Lai jī glōb sevi.

Naraudit par mani – soka Jezus, - bet gon raudit par sevi un sovim bārnim (Lk 23, 28); t. i., par bārnim, kas virōk īmīļōja ļaužu gūdu nakai Dīva gūdu (J 12, 43).

Lyugsimēs:
Vysuvareigais Dīvs, mes Tevi lyudzam, lai Tovas žēlesteibas mīrynōjums styprynoj myusus, kas sovu grāku dēļ cīšam peļneitu strōpi. Caur Jezu Kristu, myusu Kungu. Amen.

Sūlamēs, Jezu, staigōt Tovōs pādōs
Glōbtīs pi tevis vysōs dzeives bādōs.
Tik lyudzam Tovas žēlesteibas spāku
Ceiņa ar grāku.

Apdūmojit par tū, kas pōrcīte nu grēcinīkim tik lelu vojōšonu, lai jyus napagurtu – soka apostols (Ebr 12, 3).

Lyugsimēs:
Dīvs, Tu ar sova vīnpīdzymušō Dāla pacīteibu satrīci ļaunō gora lepneibu: paleidzi mums ar cīnu apdūmōt tū, kū jys par mums lānprōteigi izcīte, lai ari mes pēc jō parauga vysas gryuteibas mīreigi panastu. Caur Jezu Kristu, myusu Kungu. Amen.

Ļaundaru bors ir mani aplencis... jī sadola sovā storpā munas brēdes – teikts pravītōjumā (Ps 22, 17. 19).

Kristus pats sevi atdeve, lai myusus izpesteitu nu ikvīnas nataisneibas un sagatavōtu sev teiru tautu – soka apostols (Tit 2, 14). Īsagērbit jaunā cylvākā, kas pēc Dīva ir radeits (Ef 4, 24).

Lyugsimēs:
Vysuvareigais myužeigais Dīvs, kas lyki Pesteitōjam izcīst krysta nōvi, lai jys dūtu ciļvēcei cyldonu pazemeibas paraugu: mes prīkšzeimei, mes varātu dalneitīs ar jū arī augšanceļšonōs gūdeibā. Caur Jezu Kristu, myusu Kungu. Amen.

Cik skaudras sōpes Dīva Dāls tad juta,
Kad rūkom, kōjom noglas cauri syta!
Par mums jys cīte mūkas nažēleigas
Aiz mīlesteibas!

Tu, lobais Jezu, sōpu dzeļmē grimi,
Lai glōbtu grākūs pagrymušū zemi,
lai dvēselem reiz austu lelō laime -
Byut svātū saimē!

Na ar zaltu vai sudobru asat atpērkti, bet ar dōrgū Jezus Kristus asni – soka apostols (I P 1, 18, 19). Upirāts ir, jo pats tūvēlējōs un naatdareja sovu muti (Is 53, 7).

Lyugsimēs:
Vysuvareigais myužeigais Dīvs, kas esi syutejis pasaulē sovu vīnpīdzymušū Dālu, lai ar jō Asni mes tyktu atpesteiti, Tevi lyudzam, paleidzi mums, lai mes gūdynojūt jō cīsšonu nūslāpumu, tyktu posorgōti nu vysa ļauna un īmontōtu myužeigū olgu debesīs. Caur Jezu Kristu, myusu Kungu. Amen.

Cylvāki ļauni zaimoj Pesteitōju,
Jam nūmērt krystā līk storp laupeitōjim.
lai debess mōjōs vysim byutu vīta,
Jys mūkas cīte.

Žēleigais Jezu, esi tad pi manis,
Kad šytōs dzeives atvodas maņ zvaneis.
Lic maņ uz lyupom Tovu svātū vōrdu,
Muns lobais Jezus!

Nu sastōs leidz deveitai stuņdei – soka Sv. Roksti – tymsa aplōja vysu zemi... un zeme nūdrebēja (Mt 27, 45. 51). Kristus nūmyra par myusu grākim (1 Kor 15, 3). Tī, kas sorgōja Jezu, ļūti nūsabeida un saceja: Patīši, jys beja Dīva Dāls (Mt 27, 54).

Dus Jezus mīsa Dīva Mōtes klēpī.
Ļauņ mums, o Mōte, raudōt leidz ar Tevi
Par Tvou Dālu, myusu dēļ kas cīte
Un gōja nōvē.

Kad mums byus jōmērst, naatstōj, ak Mōte,
Tu, sorōtōja, esi mums tad klōtu!
Pi sova Dāla ved myus vysus maigi
Redzēt jō vaigu.

Pi Jezus krysta stōvēja jō Mōte (J 19, 25)... Un raudōs par jū, kai mādz raudōt pi pyrmdzymtō nōves – soka pravīts (Zah. 12, 10).

Lyugsimēs:
Vysuvareigais un žālsirdeigais Dīvs, kas grēcinīkim patvārumu un paleidzeibu esi licis meklēt Vysusvātōkajā Jaunovā Marijā: mes ar Jōs aizbiļdeibu un atbreivoj myusus nu grāku vainem. Caur Jezu Kristu, myusu Kungu. Amen.

Tai myusu gaitas kopa moļa beigsīs,
Pōr soltū mīsu smiļšu saga klōsīs,
Bet tīsas dīnā taisneigūs Dīvs pīceļs
Un gūda īceļs.

Taisneigū dvēseles ir Dīva rūkā – soka Sv. Roksti (Gudr 3, 1). Atnōks stuņde, kad vysi, kas guļ kopūs, dzērdēs Dīva Dāla bolsu. Un tī, kas lobu dareja, pīsaceļs uz dzeivi; bet tī, kas dareja ļaunu – lai stōtūs tīsas prīškā (J 5, 28. 29).

Tu, lobais Jezu, nōvi uzvarēji,
Ar sovu krystu myusus atpesteji.
tev pateiceibā dūdam sevi vysu:
Dvēseli, mīsu.

Mes Tovā gaismā dzeives ceļu īsim,
Ar krysta zeimi ļaunu uzvarēsim,
Jō svātais krysts vad debess Tāva mōjōs –
Myužeigā dzeivē.

Lyugsimēs:
Mes tevi lyudzam, Kungs, lai nōk bogōteiga svēteiba Tovim ļaudim, kas dīvbejeigi ir apdūmōjuši Tova Dāla cīsšonas un nōvi; lai jim teik atlaisti grāki, dūts īprīcynōjums, styprynōta ticeiba un nūdrūšynōta myužeigō pesteišōna. Caur Jezu Kristu, myusu Kungu. Amen.