Raudi tu, saule! Raudi, mēness, žēli!
Nūdzēsit, zvaigznes, sovu spūžū kvēli.
raud debess plašums, gaismas apmyrdzātais,
jo krystā pacalts Dīva Dāls vyssvātais.

Raudi tu vysa, skaistō zemes rūta,
kas tevim, cylvāk, Radeitōja dūta.
Osorom ryugtom raudi, zeme vysa,
vysaugstō Kunga dzeivieba jau dzysa.

Raudit jyus, putni! Lūpi, raudit žēli,
ari jyus visi, breivī meža zvēri!
Apraudit Kungu, vysas byutnes dobā,
jys daudzi veicis ari jyusu lobā.

Raudi, tu zeme, Dīva Dāls kur gōja,
kad pesteišonu visim sludynōja.
Osoras, leistit vysur, kur Jys stōja
un sovus ļaudis apkōrt pulcynōja.

Raudi, kolns svātais, gūda, slavas cīneigs,
leidz Kristus nōvei beji mozs un nīceigs.
Pōr tevi svātais Asnis straumem leja,
kad debess Valdnīks krystā pīkolts beja.

Raudi, kops tymsais, izkolts akmiņs radzē,
Kungs tevī guldeits, stōvi Viņa sardzē.
Pīsaceļs Kristus, nōves vara pazuss,
radeiba vysa Dīva spāku sajuss.

Raudi tu, cylvāk, viļteibai kas ļōvīs,
styprynoj sevi, grākam pretī stōjīs!
Osorōs ryugtōs krysta prīškā lyudzīs,
lobajam Dīvam sovas vaines syudzi!