Kungs, pīkolts krystā

Kungs, pīkolts krystā, miris ryugtā nōvē,
atpesteit Tevi Jezus beja nōcis.
Ak, Kungs, esi Tu maņ žēleigs.
Ak, vai! Asu cylvāks grēceigs.

Tu myusu grākus pajēmi uz sevis,
bikeri dzēri, kuru Tāvs Tev devis.
Ak, Kungs...

Tu par mums ļaudim cīti gryutas mūkas,
noglom pōrdūrtas Tovas kōjas, rūkas.
Ak, Kungs...

Oss ērkšķu vaiņags rūtos golvu Tovu,
ik kotrā ērškī radzu grāku sovu.
Ak, Kungs...

Grybu pi Tova svātō Krysta raudōt,
te vysus grākus, vysas vaines atstōt.
Ak, Kungs...

Caur Tovom mūkom svēteibu maņ syuti,
dūd spāku panest dzeives krystu gryuti!
Ak, Kungs...

Grybu ak, Jezu, Tovs es vīnmār palikt,
lai varu Tevi debess mōjōs satikt.
Ak, Kungs...

Styprynoj mani, Kungs, ar sovu Mīsu,
mērstūt kas īšu es uz Tovu tīsu.
Ak, Kungs...

Teicit Kungu. Reiga, 1990. lpp. 408-409.