Nōc pi mums, Dīvs Svātais Gors

Пасха

Nōc pi mums, Dīvs Svātais Gors

Nōc pi mums, Dīvs Svātais Gors,
lic, lai Tovas gaismas stors
atmirdz myusu dvēselēs.

Sovus ļaudis apgaismoj,
žēlesteibā atjaunoj,
myusu sirdīs īmōjoj.

Dīva Gors Vyssvātōkais,
prīka olūts cālōkais,
dvēselei mīrs jaukōkais.

Dorbā, lyudzam, styprynoj,
nūgurumā spērdzynoj,
bādu laikā mīrynoj.

Dīvs, ar sovu spūžumu
pīpiļdi sirds dziļumus
tim, kas tic un Tevi lyudz.

Kungs, bez Tovas svēteibas
nav nikaidas cereibas
mums nu grāka pasaceļt.

Tikai Tu spēj cylvākam,
smogā grākā krytušam,
skaidru dareit dvēseli.

Ļaunums myus lai nauzvar,
cylvāki lai breivi var
pesteišonas ceļu īt.

Dōvoj visim ticeigim,
lobais grybas cylvākim
sovas svātōs dōvonas.

Dūd mums dzeivi svēteigu,
nōves stuņdi mīreigu,
svātlaimeigu myužeibu.

Teicit Kungu. Reiga, 1990. lpp. 429-430. Nr. 52.