Nōc, Svātais Gors, Dīvs Radeitōjs

Nōc, Svātais Gors, Dīvs Radeitōjs,
Tu žēlesteibu dōvōtōjs.
Nōc, mōjoj myusu dvēselēs,
lai Tovi bārni byutu mes.

Par Aizstōvi Tu cyldynōts,
un Dīva tautai dōvynōts;
Tu dzeives ceļā gaismas stors,
dzeivs olūts, mīlesteibas gors.

Ar septeņveidu dōvonom,
vyslobō Tāva syuteitom,
Tu sovus ļaudis styprynoj
un Dīvu slaveit aicynoj.

Nu Tevis gaismu gribim lyugt
un Tovā mīlesteibā byut.
Nōc, rōdi ceļu cyldonū
uz dzeives mērki augstōkū.

Pret ļaunu ceiņā styprynoj,
un sovu mīri dōvynoj;
myus vodi, lai Tev sekojam
un debess laimi montojam.

Mes ticim Tāvam myužeigam
un Dīva Dālam vīneigam,
un Goram vysusvātajam,
šai Trejadeibai dīviškai. Amen.

Teicit Kungu. Reiga, 1990. lpp. 428-429. Nr. 51.