Kungs Jezus dzeivs ir pīcēlīs

Пасха

Kungs Jezus dzeivs ir pīcēlīs

Kungs Jezus dzeivs ir pīcēlīs:
nu kopa akmiņs nūvēlīs,
vīn boltōs drēbes palyka,
kur svātō Mīsa dusēja.

Aiz bailem sorgi drebēja,
kad breinumu šū redzēja:
kai dīviškeigā spūžumā
Kungs Jezus kopu atstōja.

Uz kopu steidzās sīvītes,
jōs dōrgas smaržu zōles nas
tur Kungu Jezu gūdynōt
un viņa Mīsu apsvaideit.

Jōs bādōs runoj skumeigi:
kas nūveļs smogū akmini?
Bet tyvu pīnōkūt jōs redz,
kas akmiņs nūvēlīs jau pats!

Teic Dīva eņģeļs sīvītem:
"Te pravītōjums pīpiļeits. –
Ir Jezus gūdā pīcēlīs
un mōcekļus jys sastopt īs."

Nav myužam kaunā palicis,
kas Kungam Jezum ticējis.
Var sabrukt zeme, dabasi
jys sovus vōrdus pīpiļdeis.

Teicit Kungu. Reiga, 1990. lpp. 427-428. Nr. 50.